Baznīcas ēka

Pirmo dievnamu Lazdonā uzcēla pēc 1668. gada baznīcas vizitācijas, kad Lazdonas muižas īpašniekam Otto Gerhardam Klēbekam bija uzdots savā muižā uzcelt lūgšanu namu. Tas atradās tagadējā Praulienas pagasta teritorijā netālu no Viļvānu ezera un Mušķu mājām, uzkalniņā, ko atpazīst pēc nosaukuma Baznīcas kalns.

Otro baznīcu no priežu baļķiem uzcēla 1699. gadā, krustveida būve atradās netālu no pirmās baznīcas vietas.

Tagadējā baznīca celta 1802. -1805. gadā, iesvētīta 1806. ga­dā. Tā ir vecākā nepārbūvētā celtne Madonas pilsētas teritorijā.

Baznīcas tapšanas gaitā visi smagie materiālu piegādes un celšanas darbi gūlās uz vietējo zemnieku pleciem. Ķieģeļus celtniecībai veda no Lazdonas Lejas Sikšņiem un citiem apkār­tējiem ķieģeļu cepļiem, kokmateriālus - no Kalsnavas Āpēnu sila. Baznīcai nepieciešamos kalumus, arī krustu un vēja rādītāju gatavoja Praulienas kalējs.

1873. gadā baznīcā veica kapitālremontu. 1877. -1878. ga­dā ap baznīcu uzcēla valni un Rīgā pie Riharda Poles izgatavoja dzelzs vārtus. 1906. gadā pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ārpusi.

1926. gadā tika renovēta baznīcas ārpuse, pārkrauts dakstiņu jumts, salabots un nokrāsots tornis, logi, durvis. Šos un vēl citus darbus veica Madonas būvuzņēmēja Jēkaba Trotīša vadībā. 1929. gadā iekšdarbus veica Mākslas akadēmijas audzēknis Andrejs Punka no Madonas, piedaloties profesoram Jānim Kugam.

Kopš 17. gadsimta otrās puses Lazdonas baznīcās ilgāku vai īsāku laiku kalpojuši vairāk kā divi desmiti mācītāju. 17. gadsimtā-J.Vedekindts, F. Vicichius, 17. un 18. gadsimta mijā-M. Klembkens, 18. gadsimtā - J.F. Buhmanis, G.A. Oksforts. Pirmais patstāvīgās Lazdonas draudzes mācītājs no 1731. līdz 1768. gadam bija K.G. Henčs, bet pirmais tagadējā baznīcā -J.K. Pantcers. 19. gadsimtā- D.G. Kroons, H.E. Fišers, H.E. Bergmanis, T. Gētgens,  K.K. Marnitcs un  R.K.E.  Guleke. Viņa laikā nodibināja draudzes kori un rīkoja bērnu svētkus. Pirmais latviešu tautības mācītājs Jānis Ērmanis kalpoja no 1893. gada līdz 1906. gadam. Viņš rūpējās par skolām, draudzes izglītības līmeņa celšanu,  bija Lazdonas bezmaksas bibliotēkas biedrības līdz dibinātājs un priekšnieks un vairāk kā četrdesmit dziesmu tekstu autors un tulkotājs.

20.gadsimtā Lazdonas baznīcā kalpojuši mācītājs Aleksandrs Simsonts, Gustavs Maksis Johans  Šaurums, Gustavs Bernhards Kristiāns Klēmanis. Tāpat kā iepriekšējais mācītājs, arī viņš bija ticības mācības skolotājs Madonā. Mācītājs Klēmanis ir apskata "Lazdonas draudze senāk un tagad" (1929.) autors.

1930. gadu otrā pusē un 1940. gadu sākumā Lazdonā kalpoja mācītājs Arvīds Dzenītis.

No 1947. gada līdz 1949. gada 25. marta deportācijai - Kārlis Gailītis, līdz apcietināšanai 1962. gadā - Oto Baltiņš.

Turpmākos gadu desmitus draudzei nebija pastāvīga mācītāja, to apkalpoja vairāki mācītāji, ilgstošāk- Roberts Pureniņš. Atmodas laikā Lazdonas baznīcā sāka kalpot Viesturs Vāvere. Viņa kalpošanas laikā atjaunojās draudze, sākās sadarbība ar māsu draudzi Zviedrijā, 1996. gadā draudze nolēma saukties par Madonas draudzi.

No 1999. gada nogales Madonas draudzes mācītājs ir Ingus Dāboliņš.

No 2010. gada 1. jūnija  mācītājs Hanss Jensons.

No 2016.gada 1.septembra mācītājs Aldis Pavlovičs

Altāris un altārglezna


Baznīcā saglabājušies 1940. gadā gatavotā altāra fragmenti un 1867. gadā nezināma autora Diseldorfā (Vācija) gleznota altārglezna "Kristus pie krusta", kas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.

Altārgleznas atjaunošanu pēc 1905. gada bojājumiem veica mākslinieks Zigfrīds Aleksandrs Bīlenšteins. Kopš 1970. gadu sākuma, kad altārglezna atkal tika bojāta, tā vairs nav atradusies altārī. 1974. gadā madonietis Jānis Zostiņš izgatavoja gleznas kopiju, kas atradās altārī līdz 1992. gadam, kad tā tika sabojāta - daļēji izgriezta no rāmja un nozagta.

Tagadējā altāra retabls izgatavots no ozolkoka 1867. gadā neogotikas stilā, altārglezna ir "Kristus pie krusta" kopija, ko gleznojusi māksliniece Daiga Simsone 1992. gadā.

Zvans


Pēc baznīcas uzcelšanas pirmos gadu desmitus lietoja iepriekšējās koka baznīcas zva­nu. 1840. gadā baznīca saņēma jaunu zvanu, ko Pirmā pasaules kara laikā aizveda uz Krieviju. Pēc Latvijas Republikas nodibi­nāšanas draudze, necerot zvanu atgūt, iegādājās jaunu. 24 pudus jeb 393 kilogramus smago zvanu 2000 latu vērtībā izgatavoja Rīgā, Svena lietuvē. Pirmo reizi zvans atskanēja 1924. gada Ziemassvētku vakarā. Otrā pasaules kara laikā, lai paglābtu zvanu no aizvešanas, to noslēpa purvainā vietā, kur zvans nogulēja līdz 1954. gada 18. jūlijam.

Ērģeles 


Baznīcā ērģeles varētu būt bijušas jau pirms 1846. gada, kad tika iegādātas jaunas no Martina ērģeļu būvētavas Rīgā. Otrā pasaules kara laikā tās tika sapostītas un nebija atjaunojamas. Kopš 1960. gadu sākuma Lazdonas baznīcā ir Ludvigsburgas (Vācija) firmas "E.F. Valcker & Co" 1889. gadā gatavotas ērģeles no Bulduru baznīcas. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu 2003. gadā veikta ērģeļu restaurācija. 

Piemiņas plāksnes


1926. gadā Lazdonas baznīcā pielikta pirmā piemiņas plāksne - Lazdonas draudzes ērģelniekam, draudzes kora diriģentam, skolotājam Pēterim Mednim (1870. - 1925.), 1929. gada 24. jūnijā - draudzes kora dibinātājam, ērģelnie­kam, skolotājam Kārlim Pētersonam (1838. - 1903.) un Lazdonas muižas īpašniekam, pēdējam konventa laika Lazdonas baznīcas priekšniekam Teodoram Šmitam (1849. -1925.) ar uzrakstu ,,Svētīgi tie cilvēki, kas savu stiprumu meklē pie tevis, kam sirdīs stāv tavi ceļi" (Dv.84,6). 

Apraksts: Pseidogotiska kompozīcija. No griestiem ķēde ar bumbām. Balustrs no augšas sākas ar vainadziņu. Zem tā – cilindrisks posms, kuram piestiprināti zari ar vīnogu lapiņām. Zemāk – vainadziņš ar gotiskiem smailiem trīslapju piekariem, no vainadziņa uz augšu – 5 zari ar vīnogu lapiņām, kuru noslēgumā diskveida, nedaudz izliektas sveču bļodiņas.

No vainadziņa uz leju turpinās centrālais balustrs, cilindrisks, apvīts ar stiegru, zem tā bumbas, zem kuras vairāki mezgli ar smailu motīvu noslēgumā nobeidz balustru. No vainaga malām līdz bumbai iet 5 zari, kas tālāk izliecas uz augšu. Zari izliekti, rotāti ar vīnogu lapām. Noslēgumā 4 sveču turētāju “ķekari” (1 vidū, 3 apkārt). Sveču blodiņas kā augšējai sveču rindai.

Krāsots ar bronzas krāsu.

Izraksts no MKPZPP Mākslas pieminekļu nodaļas Mākslas priekšmeta uzskaites lapas