1.diena (22.07.2024.) Valka – Turna 20kmCeļš
vijās caur pilsētu, turpinājās pa gājēju ceļiem, tālāk pa grants ceļiem caur
mežiem un laukiem. Oficiālais etapa sākums Putraskalnā, 70 m attālumā no
Igaunijas robežas. Skatu tornim blakus atrodas Camino Latvia robežstabiņš. Vieta,
kur paveras unikāla iespēja pilsētas centrā vienlaikus atrasties divās valstīs
– ar vienu kāju stāvot Latvijā, ar otru – Igaunijā, vienā rokā turot “saldējumu”,
otrā rokā – “jäätis”. Jāpalūko, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk – Latvijas
ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Paugura nosaukuma Putraskalns (igauniski –
Pudrumägi; vāciski dēvēts – Buttersberg) izcelsme varētu būt saistīta ar
avotiem, kas tā virsotnē pavasaros veido purvainu vietu. Teika vēsta: Senāk
igauņiem ar latviešiem bijuši lieli kari. Reiz latviešu karapulks nonācis līdz
robežai un apmeties kalnā atpūsties. Vārījuši lielu katlu ar putru, lai tiek
spēks karot. Pulciņš igauņu tikmēr sanākuši kopā, noliekuši pie zemes prāvu
koku, uztaisījuši milzīgu lingu un laiduši uz latviešu nometnes pusi ar akmeni.
Smagais akmens trāpījis taisni paša katlā, tā, ka visa putra izšļakstījusies.
Arī karošana līdz ar to izjukusi. No tā laika kalna virsa bieži vien staigna,
kur jāmaisās reizēm kā pa putru. Tā arī paugurs iesaukts par Putraskalnu.
Valkas-Lugažu
luterāņu baznīca – SVĒTBRĪDIS. Lugažu baznīcas vārds vēstures avotos pirmo reizi parādās
1477. gadā. Būtiskākās pārbūves baznīcai ir bijušas 1729. un 1755. gadā, kad tā
uz gruvešiem būvēta no jauna. Tās tornis un interjers 1910. gadā atjaunots pēc
pamatīga ugunsgrēka 1907. gadā. Ir vērts ieiet baznīcā un apskatīt tās
vienkāršo, bet cēlo interjeru. Katrs attiecīgās pārbūves laika periods baznīcai
ir atstājis savas iezīmes. Te sastopamas gan gotikas, gan klasicisma iezīmes,
gan arī nacionālais romantisms. Torņa zvans ir liets 1777. gadā. Stilistiski
dievnams būvēts kā bazilikas tipa baznīca – vienkārša un askētiska, jo tā līdz
20. gadsimta sākumam veica lauku dievnama funkcijas. Mūsdienās Valkas Lugažu
ev. luteriskā baznīca pilda dievnama funkcijas, bet baznīcas tornis kalpo arī
kā skatu tornis.
No
Valkas-Lugažu luterāņu baznīcas turpinām
ceļu uz Valkas Meža kapiem. Pa mazu taciņu dodamies lejā uz estrādi. Turpinot ceļu
sasniedzam Zāģezeru – REKOLEKCIJU VIETU.Šis ir lielisks atpūtas punkts, pirms dodamies pa lauku
un mežu ceļiem. Zāģezera platība – 13ha. Zāģezers
(Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes
ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais
dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m.
Lugažos
lieliskā piknika vietā ar nojumi, galdu un soliem labai atpūtas pauzei – PUSDIENAS.
Tiltiņš pār Rikandu. ĪSĀ ATPŪTAS VIETA. Šeit
pa kreisi paveras skats pār Burgas pļavām, kur ligzdo un pulcējas daudz putnu.
Turnas
tautas nams. Vieta, kur satikties, priecāties un rast
iedvesmu! NAKTSMĀJAS.
2.diena. Turna- Strenči 24km
Šīs dienas etaps ved lielākoties pa lauku ceļiem.
Turnas Tautas nams - laudes – rīta lūgšana
- brokastis. Izejot no Tautas nama pēc 500 m smilšu ceļa kreisajā pusē
lieliska LVM iekārtota peldvieta ar ģērbtuvi un galdu ezera Valdis krastā.
Tālāk pa meža ceļu. Kad sasniedzam nozīmīgāku braucamo ceļu, turpinām līkumoto
ceļu gar laukiem, mājām, ganībām. Iesim gar mājām Zaķi, bet pie
saimniecības Jaunrūķi Rekolekciju vieta.
Pēc Rekolekcijām dalībnieki tiek sadalīti pāros, lai
pārrunātu Rekolekcijās dzirdēto. Seko mājasMAZRŪĶI, VECRŪĶI, bet ceļa kreisajā pusē paslēpies pats
RŪĶU ezers.Turpinām
ceļu vēl 4 km. Tad atrodam kādu ēnaināku vietu pusdienām. Puiši Ivars un Juris
sagādājuši gan karsto, gan veldzējošu akas ūdeni.Ceļu turpināsim 1h klusumā.
Sasniedzam Sedas upi un to šķērsojam. V veida krustojumā
dodamies pa kreisi Ēveles virzienā. Pēc 3 km seko nākamais V veida krustojums,
sekojam norādei Jērcēni.
Nākamie 6 km jāmēro pa gluži taisnu grantētu ceļu, kur kreisajā pusē varam
vērot putnu pulcēšanās vietas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta purvu zonas
teritorijā. Šajā ceļa posmā jābūt piesardzīgam, jo automašīnas to šķērso lielā
ātrumā, jo posms ir tik taisns kā stiga.
Sasniedzot Jērcēnus centrā ir parks, ūdens ņemšanas vieta, atpūta.
Vēlamies ātrāk sasniegt Strenčus, no Jērcēnu centra dodamies
taisni līdz norādei “Jērcēnu akmens 1,2 km”, dodamies šajā virzienā pa skaistu,
klusu grants ceļu. Visapkārt lauki un pļavas. Pēc 3 km iznākam uz asfaltēta
autoceļa. Pagriežamies pa kreisi un uzmanīgi gar ceļa malu dodamies uz Strenčiem,
kas atrodas 3 km attālumā. Sasniedzam Strenču evaņģēliski luterisko baznīcu. Dievkalpojums.
Strenču pamatskolānaktsmājas, vakariņas,dienas noslēguma aplis.
3. diena. Strenči – Valmiera 29kmKoka skulptūru – Plostnieku parks. Trešo dienu sākam ar laudēm – rīta lūgšanām.
Gar Gaujas krastu, sekojot dzeltenajām bultām, dodamies
līdz tiltam. Tilts pār Gauju Strenčos ir ievērojams ar to, ka tas ir otrs
vecākais dzelzsbetona tilts Latvijā. Celts 1909. gadā. Tilta platums 4,5 m
ticis aprēķināts tā, lai braucot var izmainīties divi zirgu pajūgi. Pirms
rekonstrukcijas tas bija vienīgais tilts Latvijā, ko sedza triju veidu segumi –
koks, asfalts un bruģis. Šķērsojam tiltu ar īpašo dēļu/ bruģa segumu. Tālāk
seko asfaltēts ceļš caur mežu. Ceļa labajā pusē iemīļotas makšķernieku vietas
pie Gaujas. Pēc 1, 6 km sasniedzam apdzīvotu vietu Ūdriņas. Ejam garām mājām un
pa šauru meža ceļu tālāk tieši gar Gauju līdz šķērsojam dzelzceļu. Turpmākos
5,5 km plats grants ceļš ved caur izcirtumiem, plašu priežu mežu ar ogulājiem,
gar sēņotāju iecienītām vietām. Šķērsojam Rušupīti.Tālāk pa taisnu meža ceļu līdz rekolekciju vietai.Pēc Rekolekcijām dalībnieki tiek
sadalīti pāros, lai pārrunātu Rekolekcijās dzirdēto.To darām, ejot uz apdzīvotu vietu Pūpoli. Skaisti iekopti dārziņi
šeit iepriecina ik uz soļa. Un atkal asfaltēts ceļš caur mežu. Dzelzceļa malā,
ceļa labajā pusē, mājas Dūjas.Laipni
saimnieki mums atvēl pusdienu vietu. Tālāk ejam
līdz lielam autoceļam, nogriežamies pa labi uz Brenguļiem. Brenguļu alus
darītavas alus sēta. Šķērsojot Abula upi, uzreiz nogriežamies uz ceļa pa labi.
Drīz ceļš pārtop par taku, kas
pietuvojas Abulam. Ceļš vijas gar upes krastu pa Abula dabas taku ar vairākām
atpūtas vietām un soliņiem. Abula upes takas krāšņākais posms- no Brenguļiem
līdz Abula ietekai Gaujā (7 km). Šeit paveras skati, cik ļoti dažādi var būt
upes krasti. Kādu daļu takas mēdz dēvēt arī par Mīlestības taku, jo šeit
vīrišķīgais Abuls saplūst ar koķeto Gauju... Sasniedzam atpūtas vietu pie Abula
ietekas Gaujā.Pa meža ceļiem ejot
cauri vairākām mājsaimniecībām, sasniedzam Valmieras robežu. Pa labi aizaugušu
meža ceļu (taku) no kalna lejā augšā, lejā augšā ejam līdz gājēju tiltam pār
Gauju. Tilts slēgts remonta dēļ. Negaisa dēļ esam izmirkuši līdz vīlēm. Caur
pilsētu dodamies līdz sasniedzam Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes namu, kur ir
mūsu naktsmājas. Dienas noslēgums Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā - dievkalpojums. Baznīcas celtniecība sākta 1283.gadā, līdz
mūsdienām teju pilnībā saglabājot baznīcas viduslaiku izskatu.Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir viens no
nozīmīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā ar labi saglabājušos
viduslaiku telpisko struktūru un maz izmainītu ārējo veidolu. Tā kā baznīcas
celšanas vieta tikusi iesvētīta un pamatakmens likts 28. oktobrī, Sīmaņa dienā,
tai dots nosaukums par godu šim Kristus māceklim. Mūs viesmīlīgi uzņem mācītājs
Modris Īvāns. Draudzes namā vakariņas,
vakara aplis. 4.diena. Valmiera
– Liepa 24kmŠodienas
etaps ved pa mežiem un laukiem, caur mazām apdzīvotām vietām. Veikala pa
ceļam nav, iesakām pārtiku un dzeramo ūdeni paņemt līdzi visai dienai!Valmieras
Sv. Sīmaņa Draudžu namā brokastis, svētbrīdi.Posms
sākas pa taku gar Gauju. Ejam pa to taisni līdz sasniedzam Dzelzs tiltu pār Gauju.
“Dzelzītis” – industriālā mantojuma objekts, tērauda konstrukcijas dzelzs tilts
pār Gauju
izbūvēts 1911. gadā. Ceļš gar Gauju. Tad pamazām pārtop par taku, līdz sasniedzam
nākošo tiltu. Ejam taisni zem tilta un pēc tam turamies pa taku pa kreisi. Šķērsojam
augstsprieguma elektrības līniju. Nonākam pie atpūtas kompleksa “Gaujas priedes”.
Pēc 1,6 km sākas vasarnīcu ciemats DKS Gauja, ejam taisni. Iznākam krustcelēs,
laipni saimnieki mums atvēl savu pagalmu rekolekcijām un pusdienām. Ducina
pērkons, kas mūs nenobiedē. Pēc rekolekcijām dalībnieki tiek sadalīti pāros,
lai raitā
solī ceļojot tālāk, pārrunātu dzirdēto. Griežamies pa labi un pa meža ceļu ejam vairākus
km līdz nonākam pie šosejas. Bet pirms pašas šosejas ir mazs asfaltēts ceļš, kurš
strauji pagriežas pa labi. Ejam pa to! Pēc 150 m kreisajā pusē ieraudzīsiet
taku uz leju,
uz gājēju tiltiņu – dodamies turp pāri upītei, tad augšā kalnā, līdz nonākam
atkal šosejas
tuvumā, ceļš jāturpina pa meža ceļu. Esam nonākuši apdzīvotā vietā “Līči”. Ceļš
turpinās pa asfaltētu ceļu gar vecās sanatorijas daudzajām ēkām tikai taisni uz priekšu
līdz pēc 1.2 km esam sasnieguši apdzīvotu vietu “Iemetēji” - pusdienu vieta. Ejot
taisni starp mājām, ceļš ievijas mežā. Pāri strautiņam, pēc ceļu līkločiem sasniedzam
atpūtas vietu “Grīviņi”. Te ir piknika un ugunskura vietas, var uzcelt teltis, vienkārši
atpūsties, izpeldēties. Ceļu turpināsim 1h klusumā. Turpinām
3km iet pa meža ceļu. Tad 3,1km jāiet ļoti organizēti un uzmanīgi pa ceļiem ar dzīvu
satiksmi līdz ieejam Liepā. Drīz sasniedzam naktsmājas – Liepas metodistu baznīcu.
Mūs silti sagaida viena no saimniecēm. Ērti iekārtojamies vairākās telpās. Vakariņas,
svētbrīdis, vesperes – vakara lūgšanas, dienas noslēguma aplis. 5.diena. Liepa – Cēsis Mežonīgs posms pa mežiem, Gaujas stāvajiem krastiem, gravām un pāri laukiem. Liepas metodistu baznīcā laudes – rīta lūgšanas, brokastis. Liepas līdz Līču-Laņģu klintis takai 3km. Ejam šajā virzienā pētot dabu un priecājoties par klinšu varenumu, alu daudzveidību, strautiņu čalošanu. Līču – Laņģu klintis ir ap kilometru gara klinšaina smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. No klinšu piekājes izplūst aptuveni 20 avoti, kas izgrauzuši klintīs dažāda garuma alas un nišas. Līču klintis ir diženas, līdz 30 m augstas un ap 200 m platas smilšakmens klintis. Laņģu klintis ir 11 m augstas. Laņģu klintis atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, lejpus Renču strauta. No Lielās Laņģu alas iztek Bezdibeņa avots. Ala ir 48 m gara un bez dibena. Tajā ir vismaz 4 m dziļš avota ūdens. Pie informācijas stenda lielā taka griežas pa kreisi, bet mēs turpinām ceļu pa labi gar Gaujas malu.
Tā kā atrodamies Gaujas nacionālajā parkā, daba tiek saglabāta maksimāli autentiski un ne vienmēr meža ceļi un takas attīrīti no kritušiem kokiem vai zariem. Pēc 1.2 km ceļš met līkumu, nemanot pārtop par taku līdz ir sasniegta ūdenstilpnes ( attekas ) mala. Ejot pa taciņu gar to, nonākam ūdens šaurākajā vietā, kurai pāri pārmesti baļķu laipiņa. Tiekam pāri un turpinām virzīties pa taku līdz iznākam uz meža ceļa. Tā mūsu ceļš ved pa ceļiem un takām, celiņiem un ceļiem gar Gauju līdz sasniedzam labiekārtotu atpūtas vietu pie Raunas upes ietekas Gaujā. Jauka vieta atpūtai. Tālāk ceļš ved gar Raunas upi un dodamies pa to līdz šosejai Rīga – Valmiera. Te apskatāms piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem. Turpmākos 500 m uzmanīgi jāiet gar šosejas malu līdz labajā pusē būs ceļš ar norādi –Leokādijas. Pa grants ceļu dodamies līdz mājām “Božrauguļi”, saimnieki mums atvēlējuši atpūtas laiku savā privātajā peldētavā. Paldies! Gar lauka malu taisni mežiņā iekšā, pēc nepilna km kalnā redzamas mājas “Noras”, bet labajā pusē redzama atpūtas mājiņa “Skaistuma pietura”. Pusdienas. Rekolekciju vieta. Spēcīgs negaiss. Visi nolemjam doties ar transportu uz dievkalpojumu Cēsīs, bet ceļu līdz Cēsīm turpināt septembrī. Cēsīs Jāņa baznīcā noslēguma svētbrīdis, kuru vada mācītājs Viesturs Rikveilis. Draudzes locekļu stāsts par baznīcas vēsturi. Vēl tikai sirsnīgs grupas/ģimenes apskāviens un ceļš mājup. 6.diena. Skaistuma pietura – Cēsis 17 km Ceļš pa meža ceļu, taciņām pa kalna kori gar Gauju. Pāri labajā pusē Gaujas krastā ir redzams Kazu iezis. Taka ir īsts izaicinājums, aizaugusi, bet skaista. Nonākam Jāņmuižas centrā. Turpinām ceļu taisni gar autobusa pieturu pa mazu taciņu. Nonākam pie attīrīšanas iekārtām. Ejam pa otro zemes ceļu kalnā.
Turpinot iet tikai taisni, pa meža taku. Pārejam tiltiņu un turpinām iet taisni līdz krustojas taka ar meža ceļu, te griežamies pa kreisi prom no Gaujas. Ejam tikai taisni līdz iznākam uz grants ceļa. Turpinām iet pa lielo ceļu taisni 2.3 km, līdz iznākam uz lielceļa. Pa labi redzams tilts pāri Gaujai, bet griežamies pa kreisi. Uzmanīgi gar lielceļa malu jānoiet 600 m līdz pirmajam lauku ceļam pa labi. Griežamies pa labi un 2.6 km turpinām iet tikai taisni pa ceļu gar laukiem, privātām māju saimniecībām. Pēc vairākiem km sasniedzam militārā objekta žogu. Paejot garām viesu mājai “Gaujaslīči” pa ceļu, griežamies iekšā mežā un ejam augšup kalnā pa meža ceļu, pa smilšaino meža ceļu ejam 1 km, līdz pēc vairākiem līkumiem ejam gar mazdārziņiem augšup kalnā līdz asfaltētajai Turaidas ielai pie daudzstāvu mājām.
Turpinām ceļu pa priekšpilsētu līdz paveras skaists skats uz Cēsu pils un Jāņa baznīcas torņiem. Dodamies pa skaistu līkumotu gājēju taku pāri gravai. Dodamies pa bruģēto gājēju ceļu iekšā Pils parkā. Virzāmies Cēsu pils virzienā, gar estrādi, līdz nonākam pie trepēm. Pārejam pāri laukumam un ejam līdz Svētā Jāņa baznīcai. Vēl saspiežam svētceļnieku pasēs zīmodziņus par veikto ceļu, reģistrējam grupas dalībniekus. Vakariņas kafejnīcā un ceļš mājup. Svētceļojums 2024 turpinās mūsu sirdīs!
|