1.diena (22.07.2024.) Valka – Turna 20km

Ceļš vijās caur pilsētu, turpinājās pa gājēju ceļiem, tālāk pa grants ceļiem caur mežiem un laukiem. Oficiālais etapa sākums Putraskalnā, 70 m attālumā no Igaunijas robežas. Skatu tornim blakus atrodas Camino Latvia robežstabiņš. Vieta, kur paveras unikāla iespēja pilsētas centrā vienlaikus atrasties divās valstīs – ar vienu kāju stāvot Latvijā, ar otru – Igaunijā, vienā rokā turot “saldējumu”, otrā rokā – “jäätis”. Jāpalūko, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk – Latvijas ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Paugura nosaukuma Putraskalns (igauniski – Pudrumägi; vāciski dēvēts – Buttersberg) izcelsme varētu būt saistīta ar avotiem, kas tā virsotnē pavasaros veido purvainu vietu. Teika vēsta: Senāk igauņiem ar latviešiem bijuši lieli kari. Reiz latviešu karapulks nonācis līdz robežai un apmeties kalnā atpūsties. Vārījuši lielu katlu ar putru, lai tiek spēks karot. Pulciņš igauņu tikmēr sanākuši kopā, noliekuši pie zemes prāvu koku, uztaisījuši milzīgu lingu un laiduši uz latviešu nometnes pusi ar akmeni. Smagais akmens trāpījis taisni paša katlā, tā, ka visa putra izšļakstījusies. Arī karošana līdz ar to izjukusi. No tā laika kalna virsa bieži vien staigna, kur jāmaisās reizēm kā pa putru. Tā arī paugurs iesaukts par Putraskalnu.

Valkas-Lugažu luterāņu baznīca – SVĒTBRĪDIS. Lugažu baznīcas vārds vēstures avotos pirmo reizi parādās 1477. gadā. Būtiskākās pārbūves baznīcai ir bijušas 1729. un 1755. gadā, kad tā uz gruvešiem būvēta no jauna. Tās tornis un interjers 1910. gadā atjaunots pēc pamatīga ugunsgrēka 1907. gadā. Ir vērts ieiet baznīcā un apskatīt tās vienkāršo, bet cēlo interjeru. Katrs attiecīgās pārbūves laika periods baznīcai ir atstājis savas iezīmes. Te sastopamas gan gotikas, gan klasicisma iezīmes, gan arī nacionālais romantisms. Torņa zvans ir liets 1777. gadā. Stilistiski dievnams būvēts kā bazilikas tipa baznīca – vienkārša un askētiska, jo tā līdz 20. gadsimta sākumam veica lauku dievnama funkcijas. Mūsdienās Valkas Lugažu ev. luteriskā baznīca pilda dievnama funkcijas, bet baznīcas tornis kalpo arī kā skatu tornis.

No  Valkas-Lugažu luterāņu baznīcas turpinām ceļu uz Valkas Meža kapiem. Pa mazu taciņu dodamies lejā uz estrādi. Turpinot ceļu sasniedzam Zāģezeru – REKOLEKCIJU VIETU.Šis ir lielisks atpūtas punkts, pirms dodamies pa lauku un mežu ceļiem. Zāģezera platība – 13ha. Zāģezers (Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m.

Lugažos lieliskā piknika vietā ar nojumi, galdu un soliem labai atpūtas pauzei – PUSDIENAS.

Tiltiņš pār Rikandu. ĪSĀ ATPŪTAS VIETA. Šeit pa kreisi paveras skats pār Burgas pļavām, kur ligzdo un pulcējas daudz putnu.

Turnas tautas nams. Vieta, kur satikties, priecāties un rast iedvesmu! NAKTSMĀJAS.

2.diena. Turna- Strenči 24km

Šīs dienas etaps ved lielākoties pa lauku ceļiem.

Turnas Tautas nams - laudes – rīta lūgšana - brokastis. Izejot no Tautas nama pēc 500 m smilšu ceļa kreisajā pusē lieliska LVM iekārtota peldvieta ar ģērbtuvi un galdu ezera Valdis krastā.
Tālāk pa meža ceļu. Kad sasniedzam nozīmīgāku braucamo ceļu, turpinām līkumoto ceļu gar laukiem, mājām, ganībām. Iesim gar mājām Zaķi, bet pie saimniecības  Jaunrūķi Rekolekciju vieta.

Pēc Rekolekcijām dalībnieki tiek sadalīti pāros, lai pārrunātu Rekolekcijās dzirdēto. Seko mājasMAZRŪĶI, VECRŪĶI,  bet ceļa kreisajā pusē paslēpies pats RŪĶU ezers.Turpinām ceļu vēl 4 km. Tad atrodam kādu ēnaināku vietu pusdienām. Puiši Ivars un Juris sagādājuši gan karsto, gan veldzējošu akas ūdeni.Ceļu turpināsim 1h klusumā.

Sasniedzam Sedas upi un to šķērsojam. V veida krustojumā dodamies pa kreisi Ēveles virzienā. Pēc 3 km seko nākamais V veida krustojums, sekojam norādei Jērcēni.
Nākamie 6 km jāmēro pa gluži taisnu grantētu ceļu, kur kreisajā pusē varam vērot putnu pulcēšanās vietas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta purvu zonas teritorijā. Šajā ceļa posmā jābūt piesardzīgam, jo automašīnas to šķērso lielā ātrumā, jo posms ir tik taisns kā stiga.
Sasniedzot Jērcēnus centrā ir parks, ūdens ņemšanas vieta, atpūta.

Vēlamies ātrāk sasniegt Strenčus, no Jērcēnu centra dodamies taisni līdz norādei “Jērcēnu akmens 1,2 km”, dodamies šajā virzienā pa skaistu, klusu grants ceļu. Visapkārt lauki un pļavas. Pēc 3 km iznākam uz asfaltēta autoceļa. Pagriežamies pa kreisi un uzmanīgi gar ceļa malu dodamies uz Strenčiem, kas atrodas 3 km attālumā. Sasniedzam Strenču evaņģēliski luterisko baznīcu. Dievkalpojums.

Strenču pamatskolānaktsmājas, vakariņas,dienas noslēguma aplis.

Koka skulptūru – Plostnieku parks. Trešo dienu sākam ar  laudēm – rīta lūgšanām.

Gar Gaujas krastu, sekojot dzeltenajām bultām, dodamies līdz tiltam. Tilts pār Gauju Strenčos ir ievērojams ar to, ka tas ir otrs vecākais dzelzsbetona tilts Latvijā. Celts 1909. gadā. Tilta platums 4,5 m ticis aprēķināts tā, lai braucot var izmainīties divi zirgu pajūgi. Pirms rekonstrukcijas tas bija vienīgais tilts Latvijā, ko sedza triju veidu segumi – koks, asfalts un bruģis. Šķērsojam tiltu ar īpašo dēļu/ bruģa segumu. Tālāk seko asfaltēts ceļš caur mežu. Ceļa labajā pusē iemīļotas makšķernieku vietas pie Gaujas. Pēc 1, 6 km sasniedzam apdzīvotu vietu Ūdriņas. Ejam garām mājām un pa šauru meža ceļu tālāk tieši gar Gauju līdz šķērsojam dzelzceļu. Turpmākos 5,5 km plats grants ceļš ved caur izcirtumiem, plašu priežu mežu ar ogulājiem, gar sēņotāju iecienītām vietām. Šķērsojam Rušupīti.Tālāk pa taisnu meža ceļu līdz  rekolekciju vietai.Pēc Rekolekcijām dalībnieki tiek sadalīti pāros, lai pārrunātu Rekolekcijās dzirdēto.To darām, ejot uz apdzīvotu vietu Pūpoli. Skaisti iekopti dārziņi šeit iepriecina ik uz soļa. Un atkal asfaltēts ceļš caur mežu. Dzelzceļa malā, ceļa labajā pusē, mājas Dūjas.Laipni saimnieki mums atvēl pusdienu vietu. Tālāk ejam līdz lielam autoceļam, nogriežamies pa labi uz Brenguļiem. Brenguļu alus darītavas alus sēta. Šķērsojot Abula upi, uzreiz nogriežamies uz ceļa pa labi. Drīz ceļš pārtop par  taku, kas pietuvojas Abulam. Ceļš vijas gar upes krastu pa Abula dabas taku ar vairākām atpūtas vietām un soliņiem. Abula upes takas krāšņākais posms- no Brenguļiem līdz Abula ietekai Gaujā (7 km). Šeit paveras skati, cik ļoti dažādi var būt upes krasti. Kādu daļu takas mēdz dēvēt arī par Mīlestības taku, jo šeit vīrišķīgais Abuls saplūst ar koķeto Gauju... Sasniedzam atpūtas vietu pie Abula ietekas Gaujā.Pa meža ceļiem ejot cauri vairākām mājsaimniecībām, sasniedzam Valmieras robežu. Pa labi aizaugušu meža ceļu (taku) no kalna lejā augšā, lejā augšā ejam līdz gājēju tiltam pār Gauju. Tilts slēgts remonta dēļ. Negaisa dēļ esam izmirkuši līdz vīlēm. Caur pilsētu dodamies līdz sasniedzam Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes namu, kur ir mūsu naktsmājas. Dienas noslēgums  Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā - dievkalpojums. Baznīcas celtniecība sākta 1283.gadā, līdz mūsdienām teju pilnībā saglabājot baznīcas viduslaiku izskatu.Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir viens no nozīmīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā ar labi saglabājušos viduslaiku telpisko struktūru un maz izmainītu ārējo veidolu. Tā kā baznīcas celšanas vieta tikusi iesvētīta un pamatakmens likts 28. oktobrī, Sīmaņa dienā, tai dots nosaukums par godu šim Kristus māceklim. Mūs viesmīlīgi uzņem mācītājs Modris Īvāns. Draudzes namā vakariņas, vakara aplis.